Nu jau krietnu laiku mākoņpakalpojumi un “Subscription” biznesa modelis ir kļuvuši ne tikai par IT risinājumu, bet vispār par biznesa karstāko tendenci. Tai pat laikā vēl joprojām tikai salīdzinoši neliela daļa uzņēmumu ir faktiski pārgājuši uz reālu mākoņpakalpojumu modeli. Neskatoties uz acīmredzamajām mākoņu priekšrocībām, cilvēkiem patīk turēties pie novecojušām koncepcijām, bet jauno laiku Galilejiem jāturpina skandināt mantru “Un tomēr viņa griežas”. Līdz brīdim, kad sakrājas kāda notikumu un ideju kritiskā masa, iestājas “nevadāms process” un saliek visas lietas savās vietās. Tā arī šī pandēmija ir atnesusi mums neapgāžamu mācību stundu par to, kā tad būtu jābūvē IT sistēmas.
Vēlos pakavēt mazliet laika sev un lasītajam un aplūkot šo jautājumu mazliet dziļāk mūs pārņēmušās pandēmijas griezumā. Nevis tāpēc, ka šis ir gadījums, uz kura varēs labi nopelnīt, bet tāpēc, ka tieši šādas galēji “neticamas” un “neiespējamas” situācijas vislabāk palīdz saprast lietas būtību. Tātad – aplūkojam mākoņus un subscription jeb abonēšanas biznesa modeli. Katru no koncepcijām atsevišķi.
Mākoņi vs tradicionāls on-prem IT modelis. Aplūkojam acīmredzamos aspektus:
a) Drošība
Tradicionāli cilvēkiem patīk domāt, ka uzņēmuma iekšienē uzbūvēta IT sistēma ir visdrošākais risinājums un mākonis nozīmē nepiedodamus riskus. Realitāte ir diametrāli pretēja. Ne 5 ne 3 gadus atpakaļ uzbūvēta sistēma nav šodien droša. Patiesībā tā ir galēji nedroša, jo tādā IT risinājumā principiāli nav realizējamas modernās drošības koncepcijas. Nav ne operētājsistēmu, ne aplikāciju atbalsta šīm koncepcijām. Jaunākās tehnoloģijas, kas varētu pildīt modernai drošības sistēmai nepieciešamās funkcijas, vai nu vispār netiek ražotas nopērkamas un lokāli instalējamas programmatūras veidā, vai strauji izzūd no tirgus. Tu uzbūvēji IT sistēmu, kas ekspluatācijā nodošanas brīdī varbūt pat bija gan droša, gan moderna, bet dzīve nestāv uz vietas. Pēc gada jau ir citas prasības, un pat ja tās joprojām būtu realizējamas lokālā izpildījumā, tās prasītu nopietnu sistēmas modernizāciju. Daudzos gadījumos, kur tiek izmantota mākslīgā inteliģence, vispār nav runas par kaut cik pieejamu lokālu IT pakalpojumu realizāciju.
Finansiālais aspekts – godīgi novērtējiet savas IT sistēmas drošības budžetu. Atsevišķi aplūkojot iegādes un ekspluatācijas izmaksas. Ja Tavas IT sistēmas “miera stāvokļa” kiberdrošības budžets gadā veido 4 – 10% no visām IT izmaksām, tad Tev ir pamats uzskatīt, ka Tava drošība varētu būt laba. Savādāk formulējot, pie adekvāta IT finansējuma, IT drošības budžetam būtu jābūt robežās 0,2 – 0,9% no kompānijas gada budžeta. Vari arī apsvērt, cik liels un apmācīts cilvēkstundu resurss novēro Tavu drošības sistēmu, analizē tajā atklātos notikumus.
b) Elastība, mērogojamība un Time-To-Value
Cik daudz laika tev vajag, lai Tavu iekšēji uzbūvēto IT sistēmu transformētu un pielāgotu jaunām biznesa vajadzībām? Kas ir nepieciešams, lai pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas Tu varētu pielāgot IT sistēmas darbību darbam no mājām. Cik no esošajiem IT pakalpojumiem ir pieejami šādam lietošanas modelim? Kādi drošības kompromisi ir jāpieļauj, lai darbinieki vispār kaut ko varētu darīt no mājām? Vai Tu saglabā kontroli pār uzņēmuma datiem un intelektuālo īpašumu, jeb Tev paliek tikai ilūzija par kontroli? Vai Tu vari dienas laikā divkāršot savas IT pakalpojumu jaudas? Vai Tu vari krīzes situācijā 10 reizes samazināt savas IT izmaksas? Domāju, ka saskaroties ar krīzes laika realitātēm, tikai retais spēs sevi piemānīt un turēties pie pieņēmuma, ka iekšēji uzbūvēta IT sistēma ir labs risinājums un drošs pamats darbam krīzes situācijā.
c) Funkcionālais briedums
Tu pirms 5 gadiem uzbūvēji IT sistēmu savā uzņēmumā. Investēji ļoti nopietnus līdzekļus un Tava IT sistēma bija moderna un, protams, ka Tev pat domas nebija katru gadu šo sistēmu modernizēt. Bet te – pārsteigums. 5 gadu laikā pasaule ir izmainījusies. Paradījušās jaunas tehnoloģiskas iespējas, jauni IT risinājumi, jaunas biznesa procesu realizācijas. Pēkšņi izrādās, ka Tava “modernā” IT sistēma vairs nepavisam nav moderna. Tā nespēj pielāgoties jaunajām dzīves prasībām. Tā nespēj pat “paņemt pretī” jaunākos IT risinājumus, jo serveru operētājsistēmas, datu bāzes un citi tehnoloģiskie posmi tos neatbalsta. Ir krīze, jāstrādā no mājām, bet vienīgais projekta vadības koplietošanas rīks, kuru Tu vari izmantot, ir e-pastā 1000 reizes pārsūtāms Excel fails ar pāris simtiem projekta darbu statusa izmaiņām. Katru dienu vairākas reizes dienā Tavi darbinieki izmisīgi cenšas saglabāt kontroli pār šī faila pēdējās inkarnācijas atrašanās vietu un saturu, bet tā ir tikai ilūzija. Tas ir tikai laika jautājums, kad viss kāršu namiņš ir sagāzies. Apzinoties situāciju, Tu ņem no mākoņa pirmajā tuvinājumā tiešajai vajadzībai it kā piemērotākos mākoņpakalpojumus, bet to funkcionalitāte un integrējamība ar Tavām esošajām sistēmām ir problēma. To Tu kompensē ar papildus mākoņpakalpojumiem, kas ir “labākie sava jomā”. Rezultātā Tavu cilvēku darbs ir izšķaidīts nedefinētu un nekontrolējamu mākoņpkalpojumu kokteilī bez mazākās cerības apskatāmā laikā un droši tikt pie kaut kādas lietojamas datu rezerves kopijas. Tava drošības sistēma ir aizlidojusi pa pieskari, Tava GDPR atbilstība ir izkūpējusi gaisā, un drīz vien kāds aizvainots, izdedzis darbinieks dodas uz labākām ganībām. Zinot Tavu haosu un saglabājot siltas jūtas, pa ceļam iegriežoties Datu valsts inspekcijā ar ļoti nepatīkamu vēstuli par datu drošības stāvokli Tavā uzņēmumā.
Ja šis viss izklausās pēc Edgara Po versijas par IT sistēmu pārvaldību vai vienkārši slimiem murgiem, tad atceries, ka pirms 2 – 3 nedēļām kaut cik jēdzīga saruna par ārkārtas situāciju un karantīnu, globālu pasažieru aviācijas apturēšanu, totālu robežkontroles atjaunošanu visa Eiropas Savienībā varēja raisīties tikai kādā piedūmotā Amsterdamas tējnīcā…
Kāds tam visam sakars ar māķoņiem? Vistiešākais. Būvējot savu IT sistēmu, izmantojot modernos mākoņpakalpojumus, ne par vienu no šiem jautājumiem Tev galva nesapētu ne pirms krīzes, ne krīzes laikā, ne arī pēc tam. Tev vienmēr visi pakalpojumi ir salāgoti un pieejami pēc vajadzības. Atkarībā no veicamā uzdevuma. Un nav principā nekādu jautājumu par sistēmu modernizāciju, nekādu lietotājus izmisumā dzenošu attīstības lēcienu. Tikai normāls darbs ar pakāpenisku, viegli adaptējamu attīstības gaitu.
d) Finansiālā efektivitāte
Lai uzbūvētu IT sistēmu, Tev ir jāiegādājas tehnoloģijas. Lai šīs tehnoloģijas piespiestu strādāt, tās ir jāievieš. Lai tās uzturētu pie dzīvības, tas ir periodiski jāatjauno. Jebkurš IT sistēmas izbūves/pārbūves projekts – tie desmitiem tūkstošu Eur priekš mikro uzņēmuma vai pat miljoni jau priekš vidēja uzņēmuma. Un katru gadu 25 – 35% no šīm investīcijām būtu jāiegulda IT sistēmas modernizācijā papildus ekspluatācijas izmaksām. Vai Tev ir šādi lieki līdzekļi un vēlme tos tērēt? Apzinoties, ka aftermarket vērtība šīm investīcijām ir praktiski NULLE. Pieņemsim, ka ir Tev šādi līdzekļi lieki un Tu patiešām sapņo tos ieguldīt bezcerīgos dzelžos, licencēs un ieviešanas projektos. Tu iegādājies IT kapacitāti par pusmiljonu, bet tad no Ķīnas ciemos atbrauca COVID-19. Bizness samazinās par 90%. Un Tu izbaudi savas iekšēji uzbūvētās IT sistēmas neslēpto daili. Mirgojošas lampiņas serveru skapī atgādina Tev par pusmiljonu, kas uztur šo lampiņu maģisko skaistumu. Tāda savdabīga meditācija pie Ziemsvētku eglītes.
Tomēr var arī savādāk – Tu neko nepērc, gandrīz neko neievies. Netērē mēnešus uz IT projektiem. Vienkārši “pagriez krānu” un lieto. To, ko vajag, tad kad vajag un maksā tikai par to, ko patērē. Ņemot vērā pandēmijas efektu, iespējams, ka šāds scenārijs varētu būt apsverams? Tu varētu vienkārši izslēgt 90% no jaudām un izmaksām uz dažiem mēnešiem un pēc tam dienas laikā ieslēgt tās atpakaļ 5-kāršā apjomā, kad būs jāatgūst tirgus pozīcija un jāiekaro jauna. Un Tev visā krīzes laikā ir kabatā nedaudz lieka naudiņa. Drošībai, tā teikt. Lampiņas lielajā, melnajā skapī gan nemirgos, bet varbūt, ka tas nemaz nav svarīgi?
Tā nu nemanot nonācām līdz otrajai tēmai – pirkt IT tehnoloģijas vai abonēt pakalpojumus?
No vienas puses – īsti nav ko piebilst. Tikko kā aplūkojām abonēšanas modeļa pievilcību IT sistēmu veidošanā un uzturēšanā. Tikai pāris aspekti – šodien praktiski jebko Tu vari dabūt abonēšanas formātā. Gan tehnoloģijas (mākoņpkalpojumi), gan profesionālos pakalpojumus (ieviešana, apkalpošana, modernizācija), gan lietotāju iekārtas. Palūkojies apkārt – pilnīgi noteikti Tu abonē ne vienu vien pakalpojumu vai risinājumu. Piemēram, auto parku, kurš Tev nepieder, telpas, kurās atrodas Tavs birojs, mobilais telefons, kuru Tu vienkārši lieto, grāmatvedības pakalpojumi, telpu uzkopšanu utt. Mēs sen vairs neskaitām stundas, darba uzdevumus, izsaukumus u.c. Mēs vienkārši abonējam pakalpojumus vai tīru rezultātu – transporta pieejamību, tīrību birojā, filmu kanālu vai zobu pastas piegādi no Amazon. Nodefinējam mums vajadzīgos kvantitatīvos un kvalitatīvos pakalpojuma parametrus, maksājam abonēšanas maksu un aizmirstam par problēmu. Kāpēc lai IT sistēmas būtu kas savādāks?
Ikdienā dzīvojot un domājot pēc inerces un balstoties uz kaut kādām tradīcijām un pieņēmumiem, mums pasaule rādās tāda, kāda tā bija tad, kad mēs augām. Mums ir ļoti grūti pieņemt kādas radikālas, jaunas koncepcijas. Jo tās grauj mūsu komforta zonu. Tomēr pasaule iet uz priekšu un mainās neatkarīgi no mūsu stereotipiem, un mēs sākam atpalikt. Nāk jauni cilvēki, jauni uzņēmumi un jauni biznesa modeļi. Tie balstās uz jaunākajām tehnoloģijām un pilnīgi citu pasaules redzējumu. Un, kā likums, ir nesalīdzināmi efektīvāki. Tu redzi, ka sāc atpalikt, bet pat nesaproti kāpēc – Tu taču visu dari pēc vislabākajiem standartiem. Tiem, kas sen jau vairs nav nekādi standarti… Mainīties ir grūti. Kad atnāk kāda nopietna krīze (un šādā vai tādā formā tās notiek regulāri), tā ļoti stipri spēj iesist pa šādiem lēni, pa straumi plūstošiem vēstures pieminekļiem. Lai cik arī nepatīkama nebūtu šobrīd aktuālā pandēmija, tā ir atnesusi mums trūkstošo lielo spērienu pa vienu vietu un liek piespiedu kārtā pārvērtēt vecos principus. Tā teikt – pozitīvais blakus efekts.
