Vai jauna IT sistēma vienmēr nozīmē labākus biznesa procesus? Kā rīkoties, ja tehnoloģijas pieviļ tieši tad, kad uzņēmumam jāstrādā visintensīvāk? Un kā laikus pamanīt kiberdraudus, pirms tie pārvēršas par nopietnu krīzi?
RIGA COMM izstādē HORTUS Digital piedalījās jau otro gadu. Šoreiz īpaši priecēja tik liela interese par mūsu kiberdrošības pakalpojumiem, kas liecina, ka uzņēmēji daudz nopietnāk uztver kiberriskus un apzinās sekas, kuras tie var rādīt uzņēmumam. Līdzās sarunām Latvijas IT klastera kopstendā mūsu eksperti uzstājās ar trim prezentācijām par to, kā panākt, lai tehnoloģijas patiešām palīdz biznesam.
Biznesa procesu digitalizācija: vispirms process, tad tehnoloģija
Iedomājieties uzņēmumu, kur vienus un tos pašus datus ievada trijās vietās. Dokumentam vajag piecus apstiprinājumus, kuru jēga nav skaidra. Vēl ir kopīgs Excel fails un viens kolēģis, kurš vienīgais zina, kā viss īsti darbojas. Šādu situāciju prezentācijā “Vispirms process. Tad tehnoloģija” raksturoja HORTUS Digital Microsoft Dynamics 365 Business Central konsultants Gints Henkels.
Ja uzņēmums cer šīs problēmas novērst ar jaunu ERP sistēmu, pastāv risks vienkārši pārnest vecos ieradumus modernākā vidē. Liekie soļi nepazūd – mēs digitalizējam arī problēmas.
Gints aicināja sākt ar biznesa rezultātu, nevis funkciju sarakstu. Kā notiek reālais darbs? Kurš pieņem lēmumus? Kuri dati ir uzticami? Kas notiek izņēmuma situācijā? Atbildes bieži nosaka, vai digitalizācija sniegs gaidīto ieguvumu.
“Ja katru vēsturisko ieradumu pārnesam jaunajā sistēmā, mēs kopā ar datiem migrējam arī vecās problēmas” dalījās Gints.
Tas nenozīmē, ka viss jāizstrādā no nulles. Ginta uzsvērtais “fit-to-standard” princips paredz vispirms izmantot gatava standarta risinājuma iespējas un pielāgot tikai to, kam ir skaidra biznesa vērtība.
Mākslīgais intelekts un automatizācija ir kļuvuši par neatņemamu HORTUS Digital pakalpojumu sastāvdaļu. Mēs ne tikai sekojam līdzi tehnoloģiju attīstībai, bet mērķtiecīgi integrējam jaunākās iespējas savos risinājumos un pakalpojumos. Esam pārliecināti, ka mūsdienās nepietiek vienkārši turēt līdzi pārmaiņām – ir jāprot tās izmantot savā labā. Tāpēc vēlamies, lai arī mūsu klienti pilnvērtīgi izmantotu AI un automatizācijas sniegtās priekšrocības, strādājot efektīvāk, ātrāk un gudrāk, pieņemot labāk pamatotus lēmumus un stiprinot savu konkurētspēju.
Lai pilnvērtīgi izmantotu AI iespējas, nepieciešami sakārtoti procesi, kvalitatīvi dati un skaidri definētas atbildības. Arī AI aģentam ir jāsaprot, kādus datus izmantot, kādus uzdevumus tas drīkst veikt patstāvīgi un kuros lēmumos nepieciešama cilvēka iesaiste. Tieši šāds pamats ļauj automatizācijai un mākslīgajam intelektam radīt reālu vērtību uzņēmuma ikdienā.
Kā savā prezentācijā uzsvēra Gints: “AI neatceļ procesu disciplīnu. Tas padara to vēl nozīmīgāku.”
IT infrastruktūra un biznesa nepārtrauktība: kā nodrošināt transporta uzņēmuma noturību?
HORTUS Digital vadītājs Didzis Šimis savā prezentācijā par transportu un loģistiku uzdeva citu, tikpat būtisku jautājumu: vai uzņēmums spēj turpināt strādāt tad, kad sākotnējais plāns vairs nav izpildāms? Transportā tas nav teorētisks jautājums. Autobusam jādodas reisā, kravai jānonāk galamērķī, klientam vajadzīga precīza informācija – arī tad, ja sistēma kavējas vai viens piegādātājs nav sasniedzams.
Katra fiziskā kustība sākas digitāli – ar pasūtījumu, maršrutu, resursiem, izpildi un norēķiniem. Ja informācija šajā ķēdē nav pareiza vai pieejama laikā, kavējas arī darbs.
Maršruti var būt vienā sistēmā, apkope citā, izmaksas ERP, darbinieku pieejamība Excel, bet izmaiņas – e-pastā. Katra komanda strādā, taču kopējā aina veidojas ar kavēšanos.
“Transporta uzņēmuma lielākā problēma bieži nav datu trūkums. Tā ir nespēja savlaicīgi savienot datus ar lēmumu un rīcību.” – Didzis Šimis.
Vienota operacionālā aina neveidojas, nopērkot vienu “lielo sistēmu”. Vispirms jābūt saprotamam procesam, atbildībām un noviržu scenārijiem. Tad nepieciešami uzticami dati un drošas integrācijas. Automatizācija var ātri apstrādāt atkārtojamās darbības un izņēmumus. AI savukārt var palīdzēt prognozēt kavējumus, noslodzi vai apkopes vajadzības un sniegt lēmumu atbalstu. Taču visa šī ķēde būs tik droša, cik droša ir tās IT un kiberdrošības vide.
Praksē uzņēmuma noturību palīdz veidot trīs savstarpēji saistītas lietas:
- Biznesa procesi - skaidras atbildības un rīcība, kad rodas novirzes.
- IT spēja - pieejamas sistēmas, uzticami dati un drošas integrācijas.
- Kiberdrošība - savlaicīga atklāšana, reakcija un darbības atjaunošana.
Didzis pievērsa uzmanību arī digitalizācijas paradoksam. Savienojot sistēmas, uzņēmums iegūst ātrumu un precizitāti, bet vienlaikus veido jaunas atkarības. Nedroša integrācija, kļūdaini dati vai kiberincidents transportā var pārvērsties neizpildītā reisā, aizkavētā piegādē vai apturētā termināļa darbā. Tāpēc ne ERP, ne komunikāciju sistēmas, ne SOC atsevišķi nevar garantēt uzņēmuma noturību. To nodrošina biznesa procesu, IT un kiberdrošības pārvaldība kā vienotam veselumam.
Kiberdrošība uzņēmumiem: kāpēc savlaicīga draudu atklāšana ir tik svarīga?
Otrajā prezentācijā Didzis pievērsās veselības aprūpei. Tās nosaukums – “Pacientu neārstē post mortem. Tā jau ir autopsija” – atgādināja, ka arī kiberdrošībā svarīga ir prevencija, agrīna diagnostika un savlaicīga reakcija, nevis tikai rīcība pēc incidenta.
2024. gada jūnijā izspiedējvīrusa uzbrukums laboratorijas pakalpojumu sniedzējam Synnovis Lielbritānijā būtiski ietekmēja analīžu apstrādi. Saskaņā ar NHS England informāciju incidenta sekas izraisīja vairāk nekā 11 000 ambulatoro vizīšu un plānveida procedūru kavējumu. Šis piemērs parāda cēloņu ķēdi: laboratorijas rezultāti kavējas, ārstam trūkst informācijas, bet pacients ilgāk gaida lēmumu vai ārstēšanu. Kiberincidents sākas IT, taču sekas var nonākt līdz cilvēkam.
Veselības aprūpē pāreja uz manuālu darbu ne vienmēr ir droša vai iespējama. Sistēmām un pareiziem datiem jābūt pieejamiem nepārtraukti, tāpēc apdraudējums jāatklāj un jāierobežo, kamēr ārstniecība turpinās.
Didzis izšķīra četrus posmus: prevenciju (piekļuves un ierīču aizsardzība), agrīno diagnostiku (uzraudzība un noviržu atklāšana), terapiju (incidenta ierobežošana) un atveseļošanos (droša pakalpojumu atjaunošana).
Svarīga atšķirība ir starp brīdinājumu un diagnozi. Drošības rīki var radīt simtiem signālu, bet organizācijai jāspēj saprast, kuri no tiem patiešām norāda uz incidentu, ko tas apdraud un kā nekavējoties rīkoties. Te nozīmīga loma ir drošības operāciju centram jeb SOC: speciālisti kopā ar automatizācijas iespējām izvērtē notikumus, nosaka prioritātes un palīdz sākt reakciju. Rezerves kopijas ir būtiskas atjaunošanai, bet tās vienas pašas nepasaka, ka jāreaģē jau tagad.
Didzis aicināja organizāciju vadītājus sev uzdot trīs pavisam konkrētus jautājumus:
- Cik ātri mēs uzzinātu, ka notiek kiberincidents?
- Kurš pieņemtu lēmumu un koordinētu rīcību?
- Kuri kritiskie procesi turpinātos bez galvenajām IT sistēmām?
Maziem uzņēmumiem Cyber-SOC palīdz iegūt profesionālu uzraudzību bez savas diennakts komandas. Organizācijām ar NIS2, Nacionālā kiberdrošības likuma vai DORA prasībām svarīgas arī paplašinātas incidentu pārvaldības un dokumentēšanas iespējas. Atbilstība katram uzņēmumam jāvērtē atsevišķi.
AI un automatizācija - neatņemama mūsdienīga uzņēmuma attīstības daļa
Visas trīs prezentācijas papildināja viena otru: Gints runāja par sakārtotiem procesiem, Didzis – par sistēmu noturību transportā un par savlaicīgu apdraudējumu atklāšanu veselības aprūpē. Kopīgā doma: tehnoloģijām jāveido vienota, droša biznesa darbība.
Šo pieeju īstenojam visās savstarpēji saistītajās jomās: biznesa sistēmās automatizācija samazina manuālu darbu, IT infrastruktūras pārvaldībā palīdz proaktīvāk uzraudzīt un uzturēt vidi, bet kiberdrošībā paātrina drošības signālu izvērtēšanu un reakciju. AI sniegtās iespējas izmantojam tur, kur tās rada reālu ieguvumu un balstās uzticamos datos un skaidrā cilvēka atbildībā.
Tāpēc sākam ar klienta vajadzībām, izmantojam gatavus risinājumus tur, kur tie der, integrējam sistēmas un automatizējam jēgpilno. Mērķis ir IT, kas strādā biznesa labā arī ilgtermiņā.
Esam ļoti apmierināti ar šī gada dalību RIGA COMM izstādē. Paldies visiem, kuri apmeklēja stendu, klausījās prezentācijas un uzdeva jautājumus! Ja kāda tēma aktuāla arī Tavam uzņēmumam, priecāsimies sarunu turpināt.
